Naturālā biškopība

[Janis]

Diezgan nesen dabuju dzirdēt par tādu lietu, kā naturālā biškopība ( nejaukt ar bioloģiskā biškopība), ko Latvijā neesmu, godīgi sakot, redzējis. Angliski tas būtu "Natural Beekeeping".

Doma pavisam vienkārša un mums pie savas dravošanas tehnoloģijas samērā nepierasta metode. Būtībā biškopis bites tur stropā, bet bišu dzīve netiek ierobežota ar rāmīšiem pēc mūsu izpratnes. Bitēm tiek iedots "starts" tikai ar augšējo līstīti "top bar", un šūnu vilkšana notiek kā tas dabā notiek. Visvienkāršak to ir parādīt vizuāli, bildē zemāks redzams stropa rāmis, jo ir noņemti sāni


Strops pēc konstrukcijas izskatās, šādi. Saimes paplašināšana notiek līdzīgi kā daudzkorpusa stropos - ar vienu korpusu uzreiz.


Šo stropa konstrukciju varētu nosaukt par Eiropas variantu ( internetā var pameklēt pēc vārdiem "Warre hive").
Aiz okeāna, Amerikā populārāki ir Top Bar Hives, kur jau nosaukumā minēta rāmīša augšējā līstīte.


Vēl šai strādājot ar šo metodi biškopis ļauj bitēm pilnībā dzīvot savu dzīvi. Varroatoze un citas slimības netiek speciāli ārstētas (viena no galvenajām atķirībām no bioloģikās saimniekošanas, kur to dara). Tiek uzskatīts, ja saime ir stipra tad tiks galā ar slimību, ja nē, tad neko darīt. Papildus tam tiek uzskatīts, ka vasks un medus ir ideāli tīrs un dabisks, bez ķīmiskām atliekvielām.
Kā tad viņi izsviež medu? Pavisam vienkārši izspiežot, caur medus spiedi.

Vienkārši šo tēmu aizsāku ar domu, varbūt ir kāds vai kādam zināms cilvēks, kas Latvijā ar naturālo biškopību nodarbojas. Jāņem vērā, ka šādi strādājot lielu medus ražu nevar iegūt, tikai paša lietošanai. Tāpat jadomā par bišu pārziemošanu, jo augstāk minētie stropi tiek lietoti siltākos reģionos. Taču tiem kam patīk bišu dzīvi vērot ir varbūt vērts pamēģināt. Pats gan vēl neemu sācis, bet ja parādīsies laiks un iespējas....

[Ulis]

Nu un kādi tad ir tavi panākumi ar šo stropu?

Nez vai amerikā tie stropi ir kaut cik populāri, jo viņu likumi prasa lietot stropus ar pārvietojamām kārēm (moveable combs). Šitādos stopos kāres tiks piestiprinātas pie stropa sienām - Likums nebūs izpildīts. Amīši cenšas diezgan strikti ievērot likumus.
Turklāt viņējie bišu inspektori var diezgan brīvi interpretēt vārdu salikumu "moveable comb".

Bez tam ar šo warre stropa tipu var arī saimniekot akurāt tāpat kā ar Langstrota, tikai netiks ievēroti tā saucamiem Warre principi, un ražas šajā gadījumā var iegūt diezgan augstas. Skat Roger Delon, krievi arī ņemas ar Alpu stropu, (Alpine hive), kas daudzējādā ziņā līdzīgs Warre.

[Aulis]

Janis sajauca man prātu ar tām divām bildēm. Taču laimīgi izdevās tikt līdz pirmavotam (http://www.mygarden.ws/beekeeping_for_all.pdf) un nu tā lieta man ir „klārāka”.

Pareizā bilde ir tā, kurā kāres nav redzamas. Tā, ar redzamajām šūnām, ir kāda francūža, vārdā Marks, veidojums – strops ar caurspīdīgām sienām un droši vien ir izgatavots vienā eksemplārā. Patiesībā īstais Varres strops ir visparastākais daudzkorpusnieks, tikai bez apkārēm. To vietā līstiņas!

Absolūti nesaskatu jēgu šim pasākumam.

Abats Varre savu stropu daiļi apraksta savā grāmatā L'Apiculture Pour Tous – kas tulkota angliski saucas „Biškopība priekš visiem” (Beekeeping For All) aptuveni 50 gadus pēc apkāru stropa ieviešanas.

Super! Kaut ko tādu lasīju pirmoreiz, agrāk nebiju iedomājies, bet no Varres grāmatas tagad noprotu, kāds haoss dravošanā valdīja šos 50 gadus pēc Langstrota stropa: kritiķi un savas konstrukcijas piedāvātāji... vecās tradīcijas, kuras nu nācās lauzt utt. Arī Varre ir viens no tiem, kuri stingri turas pie iesīkstējušiem uzskatiem: „Biškopībā neeksistē kustināmas apkāres (Moveable frames do not exist in beekeeping),” saka Varre savā grāmatā. Viņam tuvāka ir dravošana salmu stropos (skep), tadēļ arī tika radīts daudzkorpusu strops ar līstītēm apkāru vietā.

Lūdzu paskaidrojiet, kur un ko esmu palaidis garām? Kur te tā sāls. Kas Varres stropos labāks kā daudzkorpusu stropos? Tas, ka šai kustībai ir radušies sekotāji un arī mūsdienās ir gribētāji šo stropu izmantot – aber lūdzu! Bet kur ir racionālais kodols visā tajā pasākumā?

Pateicīgs esmu, ka pateicoties šim tematam atradu interesantu grāmatu, kurā atradu daudz labu un arī mūsdienās noderīgu atziņu (lai gan izlasīju tikai dažas lpp.). Piemēram, Varre iesaka, ka ar viņa „Folkswāgenu” (The People's Hive) ērti dravot arī no distances: to jāapmeklē tikai divas reizes gadā – pavasarī sakārto vasaras sezonai, bet rudenī noņem medu un sakārto ziemai. Vai arī, ka biškopim, kurš dravo kustināmu apkāru stropā jābūt ļoti pacietīgam (it īpaši jau to var teikt par stāvstropu), Bet vai biškopji tādi ir - pacietīgi?

Cerams, ka Varres stropa oriģināls.

Varre.JPG (145.29 KIB) Apskatīts: 85312

[Janis]

Nu un kādi tad ir tavi panākumi ar šo stropu?

Nez vai amerikā tie stropi ir kaut cik populāri, jo viņu likumi prasa lietot stropus ar pārvietojamām kārēm (moveable combs). Šitādos stopos kāres tiks piestiprinātas pie stropa sienām - Likums nebūs izpildīts. Amīši cenšas diezgan strikti ievērot likumus.
Turklāt viņējie bišu inspektori var diezgan brīvi interpretēt vārdu salikumu "moveable comb".

Bez tam ar šo warre stropa tipu var arī saimniekot akurāt tāpat kā ar Langstrota, tikai netiks ievēroti tā saucamiem Warre principi, un ražas šajā gadījumā var iegūt diezgan augstas. Skat Roger Delon, krievi arī ņemas ar Alpu stropu, (Alpine hive), kas daudzējādā ziņā līdzīgs Warre.

Uli, pēdējā teikumā jau sacīju, ar šādiem stropiem nedarbojos, bet varbūt kādreiz tuvākā nākotnē pamēģināšu. Paldies Aulim, kas mani palaboja un papildināja ar informāciju .

[Ulis]

> Absolūti nesaskatu jēgu šim pasākumam.

> Lūdzu paskaidrojiet, kur un ko esmu palaidis garām? Kur te tā sāls. Kas Varres stropos labāks kā daudzkorpusu stropos?

Godīgi sakot es nestādos priekšā dravošanu ar daudzkorpusu stropiem, vismaz no praktiskās puses.

Bet nu cik sapratu Warrem ir sekojoša sāls:
1) lēts, viegli uzbūvējams strops
2) nav vajadzīgi rāmīši, kas tomēr kaut ko maksā, kā arī nepieciešami ievērojami uzturēšanas darbi, vajadzīga mākslīgā šūna.
3) stropa dimensijas ir mazas, t.i. 30x30cm, savukārt bišu saime ziemā ir apmēram 20-24cm diametrā (saskaņā ar Andrus Raava biškopja teikto), sanāk, ka starp stropa sienu un bišu saimi attālums ir mazāks par 5cm, līdz ar ko starp sienu un bišu saimi nevar notikt konvekcija, jo ir liela gaisa berze tik šaurā vietā, tādējādi bites nezaudē enerģiju uz konvekcijas rēķina, praktiski tikai ar siltuma izstarošanu.

4) warres stropu atver prakstiski 1 reizi gadā, kad noņem nost medus telpas. Tas prasa mazu darba patēriņu un laiku, var apkopt vairāk stropus. Tajā neņemās ar rāmīšiem, bet ar veselām kastēm. Ja kāds bitenieks ir dikti nepacietīgs un grib pētīt bites vienu pa vienai, tad var salikt mazus rāmīšus, un cilāt tos uz velna paraušanu. Skat Rože Delona stropu, jeb Alpu stropu.

5) pavasarī mazāks darbs ar bišu stropiem. paceļ bišu stropu uz augšu, un paliek apakšā tam 1 vai 2 tukšas kastes. Bites ienesot un vairojoties, pakāpeniski tās aiztaisīs ar kārēm pilnas. Augšējās pienesīs ar medu.

6) bites taisa savas šūnas, cik grib lielas, t.i. kā to instinkti un apstākļi prasa. Tas palīdz saglabāt bišu veselīgumu. Saka ka mūsdienu mākslīgās šūnas ir bišķi lielākas, nekā bites pašas to taisītu instinktu vadītas. Lielākas tāpēc, ka cilvēki cer, ka bites izaugs lielākas un vairāk atnesīs medus. Bet tas noved pie tā, ka šūnas ir lielākas, tajās ir vēsāks, un tajās labāk attīstās varoatoze, skat. līdzību ar tranu šūnām. Bez tam bites šūnu lielumu variē arī atkarībā no sezonas, atrašanās vietas stropā u.c. apstākļiem. Viņām ir redzamāk, kā pareizāk ir priekš viņu pašu veselības.

7) šaurā stropā bitēm vieglāk uzturēt siltumu. Siltums nodrošina labāku ziemošanu, mazāku mitrumu stropā ziemas laikā (nav kondensāta), medus nerūgst, neiemetas pelējums. Mazāk bites slimo (saka, ka praktiski neslimo).

protams mīnusi arī ir, galvenais mazāka medus produktivitāte, grūtāk medu izsviest, izmantot vecās šūnas. Grūtāk veikt pētniecības darbus.

ja gribi kaut ko vairāk uzzināt par warres stropu pieraksties iekš http://uk.groups.yahoo.com/group/warrebeekeeping/

[Aulis]

Paldies, Uli! Pārliecinoši!
Man pašam vien atliek izpētīt, ko citi atzinuši par labāko veidu, kā medu dabūt ārā no šā stropa šūnām.

[Ulis]

Nekas tur daudz nav

Warres grāmatiņā ir speciālas kastites parasto rāmīšu izmērā, kurās var ievietot šūnas no šā stropa un var sviest ar parasto centrifūgu. Vēl ir variants, visbiežāk lietotais, ka izspiež ar domkratu, šūnas iespiežot starp 2 dēļiem. Spiež ar ābolu sulas spiedi.
Vēl ir manīts variants, ka ņem visu stropa kastīti ar visām šūnām un griež īpašā centrifūgā. medus izmetas no visas kastes. Bet nu laikam kastē pagrūti atvākot kāres, neizņemot šūnas.

Vēl citi vienkārši saberž šūnas, samet uz sieta un notecina medu. No saldajām čagām taisa medalu, vai sabaro bitēm.

Ja kas es vienu šogad uztaisīju izmēģināšanai. Vajag tik spietu noķert un ielaist iekšā. Paskatīties vai ir tik labs, kā to liela.

Paldies, Uli! Pārliecinoši!
Man pašam vien atliek izpētī, ko citi atzinuši par labāko veidu, kā medu dabūt ārā no šā stropa šūnām.

[Aulis]

Ir pagājis neliels laika sprīdis, kopš paradījās info par šo stropu un man tas joprojām šķiet interesants. Pat vairāk - paldies, ka forumā parādījās šis raksts. Viena ļoti būtiska īpašība, kuru pieminēja Ulis - brīvi vilktās šūnas. Tās ir ar mazāku diametru un pagaidām, kamēr kāds man nav pierādījis pretējo, es ticu, ka tas palīdz pret varrozi! Vairākus gadus atpakaļ satiku Šveices bitenieku, kurš man apzvērēja - kopš esot sācis dravot uz maza izmēra šūnām, ar ērcēm problēmu neesot...

[Ulis]

Es te nesen satikos ar vienu Itāļu biškopi amatieri. Šitais teica, ka eiropā, tai skaitā arī Itālijā vispār zemnieki un biškopi sāk pāriet pie aiz vien zaļākām tehnoloģijām. Jo visas tehnoloģijas, novājina to dzīvo radību tiktāl, ka vajag aiz vien jaunākas un dārgākas tehnoloģijas, lai to visu uzturētu pie dzīvības.

Bitēm tur jau parādījusies tāda kait "colony collapse disorder". Bites tur nemirs stropā, bet nomirst pa ceļam vācot nektāru vai putekšņus. Nu tad šie pētījuši pētījuši, un nonākuši pie secinājuma, ka tajās bitēs ir visai daudz to varoatozes u.c. slimību apkarošanas līdzekļu pēdu. Vienkārši bites, ja tās ilgstoši, gadiem apstrādā ar to ķīmiju, jau sāk neturēt to ķīmisko slodzi.

Plus laukos, ja ir lielā lauksaimniecība, bitēm ir maza putekšņu daudzveidība, pārsvarā ir kāda monokultūra. Tas savukārt nozīmē nabadzīgu un vienveidīgu barību bišu cirmeņiem. Kāda tad tur var būt veselība.

Arī lauksaimniecībā, jo tu vairāk indē kukaiņus, nezāles, jo ar katru gadu to vajag vairāk un vairāk darīt. Jebšu meklēt jaunu aizvien jaunu ķīmiju, kas iedarbotos uz iznīcināmo organismu, un pie reizes nekaitētu bitēm vai citiem derīgiem dzīvniekiem. Tas ir dārgi, un vienmēr ir tikai nosacīti nekaitīgi.

Tā ka kad mūsējie zemnieki uzaudzēs savus muskuļus un sāks strādāt pa lielam kā ārzemju, tad izrādīsies, ka ārzemēs ir pārsvarā sīkie un vidējie zemnieki. Un vienalga no tiem pirks produkciju dārgāk nekā no mūsējiem, kuri savukārt būs sagrābušies n-tos kredītu tūkstošus vai miljonus, ko vajadzēs atdot.

Ilmārs

Ir pagājis neliels laika sprīdis, kopš paradījās info par šo stropu un man tas joprojām šķiet interesants. Pat vairāk - paldies, ka forumā parādījās šis raksts. Viena ļoti būtiska īpašība, kuru pieminēja Ulis - brīvi vilktās šūnas. Tās ir ar mazāku diametru un pagaidām, kamēr kāds man nav pierādījis pretējo, es ticu, ka tas palīdz pret varrozi! Vairākus gadus atpakaļ satiku Šveices bitenieku, kurš man apzvērēja - kopš esot sācis dravot uz maza izmēra šūnām, ar ērcēm problēmu neesot...

[Ansis Liepa]

nure, te arī ir cilvēki kas par šo alternatīvo biškopību interesējas:)
nupat pabeidzu būvēt 4 tādus Warre stropus, pilnībā uzticoties rakstītajiem labumiem par šiem stropiem.

vajadzētu noskaidrot vienīgi kā dabūt bites..