Termometrs stropā?

[Ansis Liepa]

Sazin vai tas ir kāds jaunums, bet radās doma, drošības pēc ielikt virs kārēm vadiņu ar termosensoru, kas nāk lētajiem istabas/āra elektroniskajiem termometriem. tādā veidā varēs zināt cik silts ir tur iekšā pie bitēm ziemā.

bet jautājums šāds - vai no tās temperatūras skatīšanas būs kāda jēga? jo vai gadījumā nav tā, ka bites stropa iekšpusi visu laiku uztur vajadzīgajā siltumā, lai cik auksts laiks būtu ārā, un vienīgi gadījumā ja stropam slikta siltumizolācija, tad patērē vairāk barības krājumus, lai uzturētu siltumu?

vienvārdsakot - vai temperatūras skatīšanās palīdzēs noteikt vai ar bitēm viss kārtībā?

bet kā ir ar stropu siltināšanu? kāds siltumizolācijas slānis jums ir pēc pieredzes atzīts par pietiekamu?
savā ziņā, man jau nebūtu nekas pretī tos stropus uz ziemu vēl sasiltināt papildus, akmensvate 5cm vai kaut visi 10cm, ja vien tas bitēm nāk par labu un palīdz pārziemot?

[edmundo]

Par termometru stropā - nez vai noderīgi. Varbūt februārī, lai nočekotu, vai saime audzē perus.

Par pakojumu - labāk iztikt bez akmensvates un pieturēties pie klasikas - siltiem, vatētiem spilveniem, daži liek dubultās sedziņas virs kārēm, daži liek avīzes vairākos slāņos. Drīzāk svarīga ir vēja ne-ietekme. Daudzi ziemā aptin stopus ar darvotu audumu vai vienkārši ar plēvi.

[Ulis]

Nu un ko darīt, ja bites audzē perus februārī?

Viens Igauņu bitenieks Andres Raava rakstīja, ka bites sāk audzēt perus, tiklīdz stropā ārpus bišu kamola iestājas temperatūra virs 8C uz bišķi ilgāku laiku.

[Ansis Liepa]

nu tas nozīmē, ka nedrīkst viņas pārsiltināt pār mēru?

jā, ja liek virs bitēm siltinājumu tad labāk dabisko. man arī tiem stropiem ir zāģu un ēveļu skaidas, jumtā, ti tieši virs bitēm kas nāk. lai visadi štrunti no akmens vates nesabirst iekšā bišu telpā.

bet to visu mājokli jau ziemā var aptīt no ārpuses ar visādām siltām lietām, tur jau varētu arī akmensvati izmantot, ārpusē jau šī varētu parāk nekaitēt?

te to stropu bildes:
buildart.lv/z/Warre_Ansha_strops.rar

[Ulis]

Apskatījos biki tavas bildes.

Tev dēļi izskatās ap 3cm biezi un un tie paši 21cm plati. Kur tu tos ņēmi?

Skatos neesi paslinkojis un sataisīji arī logus. Bites gan ātri tos aizsmērēs ciet tā, ka neko jēdzīgu neredzēs cauri. Manuprāt vienam stropam ir ok, bet nu vairākiem tā jau ir čakarēšanās

Andres Rāva savam Mete stropam virsū lika prastu vāku, cik saprotu plēve uz rāmjiem virsū, un pašā vākā ir izveidotas 2 gaisa telpas, ar laikam ar plēvi atdalītas. Gaiss tur nemazām necirkulē un tās gaisa telpas strādā kā izlolators, un ir pietiekošs ziemai.

Es cik saprotu no fizikas, tad bitēm augšā nemaz nevajag visādas skaidas vai citus higroskopiskus un gaisa caurlaidīgus jumtus, ja vien var nodrošināt to, ka jumts ir:
1) bez šķirbām un stingri pieģuļ augšējiem rāmjiem, ka nav nekādu šķirbu pa kurām ieplūst aukstajam gaisam (un tātad izplūst siltajam. Akurāt tajās šķirbās siltajā gaisā esošie ūdens tvaiki kondensējas, un tek atpakaļ stropā.
2) jumts ir pietiekoši siltumu nevadošs, ka siltais, mitrais gaiss nevar atdzist tiktāl, ka mitrums kondensējas, vismaz neatdziest tik stipri kā citas stropa daļas (sāni, stropa apakša, kur tam ūdenim ir vieglāk un ātrāk un priekš bitēm nekaitīgāk kondensēties.

Praksē, ja saliek visādas putuplastas, vienmēr ir parasti šķirbas, tamdēļ cilvēki no tām izvairās un liek ar kaut ko pildītus maisus, kas nolikti sašļūk un praktiski visas spraugas aizpilda. Maisa pildījums vienlaikus izpilda siltinātāja funkciju, un arī ventilācijas regulēšanas funkciju. maiss ar pildījumu mazās dozās izvada siltumu un mitrumu ārā no stropa. Bet tur ir viens bet. Ja maisa pildījums lēnām piesātinās ar mitrumu, salam uznākot tas sasalst un bloķē tālāka siltuma un mitruma izplūšanu. Tad tajā maisā aizvien vairāk sāk kondensēties ūdens, un tas pakāpeniski pārvēršas ledus gabalā. Tamdēļ lai tas nenotiktu, cilvēki tajā maisā liek ļoti irdenu aizpildītāju. Savukārt lielais irdenums nodrošina to, ka mitrums tur neaizturās un izvēdinās, pie viena tam ir sliktais efekts, ka ir lieli siltuma zudumi. Tātad bitēm vajag daudz barības, lai pārziemotu

Vislabākais bitēm strops būtu taisīts no ķieģeļiem, kas ir siltināti no ārpuses. Ķieģeļiem ir liela siltuminerce, un bites nevarētu strauji sasilt īsu atkušņu dienās (un tādējādi izsaukties peru audzināšana nelaikā), un arī strauji neatdzistu spelgoņā. Ārējais siltinājums nepieļautu siltuma zudumus caur radiāciju.

Teorētiski vislabākais bišu stropā būtu jumta siltinājums ar putuplastu, akmens vati, ja vien izdodas nodrošināt gaisa necaurlaidīgu jumtu.

Cits variants varētu būt plāna (ap 1cm) ar higroskopisku un smagu siltinātāju pildīta maisa uzlikšana. Piemēram zāģu skaidas, vai varbūt avīzes. Maisam virsū liek putuplasta siltinājumu. Tādējādi maiss aizsegs šķirbas, dozēti novadīs mitrumu kaut kur pa sāniem, bet Putuplasta virsū neļaus mitrajam maisa pildījumam sasalt spelgoņā un zaudēt savas gaisu un mitrumu caurlaidīgās īpašības, kā arī nebūs pārlieku lieli sitltuma zudumi.

Lai vieglais putuplasts piegultu, to var noslogot ar kādu ķieģeli, vai ko citu smagāku.

[edmundo]

Teorētiskais apcerējums jau briesmīgi filigrāns un pareizs. Praksē šim izolācijas materiālm vislabāk atbilst vecie, labie spilveni, kas pildīti ar papardēm. Papardes mezos papilnam, līdz ziemošanai laiks ir, vel jāņem talkā draudzene vai sievasmāte ar šujmasīnu un uz priekšu

[arturs]

Pilnīgi piekrītu, pat sievasmāte ar šujmašīnu nav vajadzīga, vajag tikai maisu. Nevajag to stampāt pilnu kā desu, bet lai izskatās pec spilvena. Papardes vienmērīgi izlīdzina, aizliec maisam galu un liek virsū. Ja vajag mainīt pildījumu, nemaz nevajadzēs plēst vaļā sašūto maisa galu.

[Ulis]

kā ir ar tām papardēm, bāž maisā ar visiem resnajiem kātiem, jeb jānobrauka maisā lapiņas?

[arturs]

Es tās papardes nobrauku un lietoju tikai lapas un sīkos zariņus. Beidzamajā laikā ar papardēm nenoņemos, stropiem uztaisīju otrās skrejas 25 cm no grīdas, 10 cm platumā. Pa ziemu viņas ir vaļā, pa turieni iet laukā mitrais gaiss, to redz pēc apsarmojuma. Vasarā skreja ir ciet, pie vaļējās skrejas bites negrib vilkt šūnas.
Ziemas laikā paparžu spilveni ir labāk, nekā parastie spilveni.

[Ulis]

mazliet paskaidro par tām 2.skrejām

es dzirdēju, tādu variantu, ka bišu stropam uz ziemu apakšā paliek 10 vai vairāk cm augstu pamatni, tā ka skreja sanāk ziemā 10 vai vairāk cm zem rāmju apakšas, aukstais gaiss neskrien pa tiešo pie rāmīšiem, kur ir bišu kamols. Bitēm tā ir siltāks, plus ja skreja tāda ir nesašaurināta, tad ventilācija ir labāka un mitrums ātrāk tiek prom.

Pēc Tava teiktā ir otrādi, Tu pacel skreju augstāk, un nu bitēm pa taisno uz kamolu pūš aukstais gaiss, kas protams uzlabo ventilāciju, taču bites piespiež nadzīgāk ēst lai sildītos. Jap un ko Tu liec augšā virs bitēm? Noklāj ar polietilēna plēvi un kaut ko saliec virsū, jeb kā?